Kas ir reitterapija?

Roze - Tīna vingro

Reitterapijas jēdziens ir radies Latvijā, pasaules mērogā tas skan kā riding for disabled peaple(jāšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). Reitterapija dalās trīs lielos virzienos - 1. Reitterapija (hipoterapija) - domāta cilvēka medicinīskai rehabilitācijai un pielietojama cilvēkiem ar fiziskām problŗmām (diagnozēm). Reitterapijā strādā reitterapeiti (personas ar medicīnisko diplomu un reitterapeita kvalifikāciju.2.Pedagoģiskā jāšana un voltizēšana (personas ar pedagoga, psihologa un sociālā darbinieka diplomu un reitterapijas instruktora kvalifikāciju.)3. Jātnieku sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,. Reitterapija ir ārstēšanas metode, kurā galvenais dziednieks ir zirgs. Tā ietver sevī problēmu risināšanu medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā rehabilitācijā. Faktori, kas nodrošina reitterapijas labvēlīgo ietekmi ir zirga ritmiskās un trīsdimensiju kustības, zirga ķermeņa siltums, terapeita, palīgu un pacienta sadarbība, kā arī ārstniecībai neierastā terapijas norises vieta. Zirgi jūt gan to, kā cilvēks šodien jūtas, gan to, kā cilvēks viņam pieskaras. Zirgi apbrīnojami labi izprot savas terapeita funkcijas un izjūt slimā cilvēka vajadzības.

Vide, kurā noris reitterapijas nodarbība, neatgādina ārstniecības iestādi. Pacienti nesaskaras ar vienveidīgām nodarbībām, kuras noteikti jāizpilda. Nodarbībā piedalās zirgs, pacients, reitterapeits un 1 - 3 palīgi. Palīgu skaits mainās atkarībā no slimības veida un pacienta jāšanas prasmes. Terapeiti nevalkā baltus virsvalkus, līdz ar to bērni reitterapiju uztver vairāk kā rotaļu, nevis ārstniecisku procedūru. Ja pacients ir sasniedzis atbilstošu meistarības pakāpi, tas terapeita vadībā var jāt arī nenorobežotā vidē. Reitterapija noris norobežotā vidē, tas ir manēžā vai aplokā, ja ir piemēroti laika apstākļi. Drošības dēļ pacientam terapijas laikā ir jāvelk ķivere. Zirgam ir speciāli  reitterapijai paredzēti segli, kuri ir nodrošināti ar rokturiem, lai pacients varētu pieturēties un justies droši. Nodarbības vietā ir rampa, ar kuras palīdzību pacients var vieglāk uzkāpt zirgā. Nodarbības ilgums ir 20-45 minūtes. Nodarbības ilgums ir atkarīgs no pacienta slimības un tās stadijas, pacienta vecuma, psihes īpatnībām un pašsajūtas konkrētajā nodarbībā. Nodarbības saturs ir atkarīgs no pacienta spējām un pielietotā reitterapijas veida. Sākumā tie var būt vienkārši vingrojumi - vidukļa apļošana ar izstieptām rokām, pieskaršanās purngalam, pieskaršanās zirga astei un ausīm, piecelšanās seglos pussēdus, pēdu ieliekot kāpšļos un izņemot no tiem. Vēlāk tos var aizstāt ar sarežģītākiem, pat izmantojot bumbu un vingrošanas apli. Zirgs kā ārstniecisks līdzeklis vienlaicīgi iedarbojas uz visām pacienta sensorām sistēmām un stimulē visu organisma sistēmu darbību. Ārstniecībā izmantojot zirgu, labvēlīgi ietekmē kā pacienta somatisko, tā arī psihisko stāvokli. Zirga soļiem ir četru taktu kustība. Kājas no zemes tiek atrautas šādā secībā: kreisā pakaļkāja, kreisā priekškāja, labā pakaļkāja, labā priekškāja. Zirga kustību radīšanā galvenokārt piedalās pakaļkājas, tādēļ jātnieku visvairāk ietekmē zirga gurnu kustības. Ir pierādīta zirga un cilvēka gaitas līdzība vidukļa un iegurņa rajonā. Tas izskaidro, kāpēc jājot pacientam rodas līdzīgas izjūtas kā cilvēkam ejot. Īpaši patīkamas šīs izjūtas ir tiem kas nespēj staigāt.

Roze - Tīna vingro IIPar reitterapeitu var strādāt persona ar augstāko vai vidējo medicīnisko izglītību, kura atbilstoši reitterapeita specialitātes nolikumam ir apguvusi pēcdiploma izglītības programmu reitterapeita specialitātē un ieguvusi reitterapeita sertifikātu. Reitterapeita palīgs var būt persona ar apliecinošu dokumentu jāšanas sporta klasē vai ar dokumentu, kas apliecina praktisko darba pieredzi ar zirgiem ne mazāk par vienu gadu.

Ja slimnieks ir bērns, kas nespēj pastāvīgi sēdēt, tad aiz viņa uz zirga sēžas arī terapeits. Ja slimnieks spēj pastāvīgi nosēdēt, bet zirgā nesēž stabili, tad terapeits vada nodarbību ar divu līdz trīs palīgu līdzdalību. Viens no viņiem ved zirgu, bet pārējie divi iet pacientam abās pusēs, lai nepieciešamības gadījumā balstītu. Kad pacients zirgā spēj pastāvīgi nosēdēt un jūtas droši, terapeitam palīdz viens palīgs, kurš vada zirgu. Ja pacients ir sasniedzis līmeni kad var trenēties sacensībām, palīgs nav nepieciešams.

Ko ārstē reitterapija?

Kad zirga ritmiskās kustības un siltums pāriet uz pacientu notiek pastāvīga jātnieka muskulatūras trenēšana, samazinās muskuļu sasprindzinājums, tiek stimulēta normāla kustība un paaugstinās tās aktivitāte, uzlabojas koordinācija, balanss un līdzsvars, notiek gaitas stimulēšana un trenēšana, kā arī tiek veicināta slimnieka pašcieņa, paškontrole un neatkarība.

Centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības:

  • organisks CNS bojājums ar līdzsvara un koordinācijas traucējumiem;
  • izkaisītā skleroze;
  • insults (4-7 mēn.);
  • galvas smadzeņu operācijas un traumas (pēc 3-4 mēn.);
  • galvas smadzeņu asinsizplūdumi;
  • Parkinsona slimība;
  • paraparēze pēc meningomielocēles;
  • muskuļu distrofijas;
  • neiropātijas;
  • mielopātijas;
  • poliomielīts;
  • polineirīts;
  • mielopolinoneirīts;
  • mugurkaula lūzumi ar daļējo vai pilno mugurkaula smadzeņu bojājumu (pēc 7. mēn.);
  • sekas pēc encefalīta;
  • sekas pēc meningīta.

Balsta un kustību orgānu saslimšanas:

  • spondiloze, spondiloartroze (remisijas fāzē);
  • stāvoklis pēc mugurkaula diskektomijas (pēc 3-4 mēn.);
  • mugurkaula disku protrūzija;
  • Behtereva slimība ( 1 pakāpe, remisijas fāzē);
  • osteoporoze (1 pakāpe);
  • deģeneratīvais artrīts, osteoartrīts, artrozes;
  • reimatoīdais artrīts (remisijas fāzē);
  • iegurņa - gūžas locītavas endoprotezēšana (pēc 6 mēnešiem);
  • skolioze;
  • kifoze;
  • lordoze;
  • ekstremitāšu saīsinājums, amputācijas.

Elpošanas orgānu saslimšanas:

  • bronhiālā astma;
  • plaušu emfizēma.

Sirds un asinsvadu slimības:

  • slodzes stenokardija;
  • stāvoklis pēc miokarda infarkta;
  • stāvoklis pēc sirds operācijām (pēc 1 gada).

Citas saslimšanas:

  • veģetatīva distonija;
  • zarnu atrofija;
  • depresija.

Profilakse:

  • stress, pārslodze, hronisks nogurums, slikts miegs.

Lai arī reitterapija spēj nodrošināt plašas ārstniecības iespējas, ir dažādi apstākļi, kas varētu kavēt tās lietošanu. Reitterapija nav vēlama arī tajā gadījumā, ja pacientam jāšana saistās ar lielu baiļu pārvarēšanu. Nav vēlams piedalīties reitterapijas nodarbībās, ja pacientam ir:

  • atlanta - ass skriemeļa nestabilitāte,
  • neseni lūzumi un ķirurģiska iejaukšanās,
  • skolioze (lielāka par 30 grādiem),
  • akūts artrīts,
  • vaļējas brūces uz svaru nesošajām virsmām,
  • nekontrolētas lēkmes,
  • stipras alerģijas,
  • nekontrolējama uzvedība,
  • tromboze, tromboflebīts, varikozu vēnu paplašinājumi, vēnu iekaisumi,
  • labdabīgi un ļaundabīgi audzēji.

Raksta autore: Ieva Gulbe